Test article number 2

  • Tests

  • A

  • B

  • C

MonthSavings
January$250
February$80
March$420

Ilgu laiku eiropieši uzskatīja, ka ķenguri ir dīvaini dzīvnieki. Pirmajos ķenguru aprakstos tiek rakstīts, ka tie ir dzīvnieki ar briežu galvām bez ragiem, stāv uz divām kājām kā cilvēki un lec kā vardes. Pirmais ķengurs, kas tika aizvests uz Eiropu, lai to publiski izrādītu, bija Džona Gora 1770. gada medību trofeja.[1] Uz Eiropu tika atvesta dzīvnieka āda un galvaskauss, un demonstrācijai tika pagatavots izbāzenis. Turklāt taksidermists, kas strādāja pie izbāzeņa, nekad dzīvu ķenguru nebija redzējis.

Izskats

Īstie ķenguri ir vislielākie somaiņi ķenguru dzimtā un somaiņu infraklasē. Tiem ir lielas, spēcīgas pakaļkājas un lielas pēdas, kas piemērotas lēkšanai. Tiem ir gara, muskuļota aste, kas notur ķenguru līdzsvarā un pret kuru ķengurs atspiežas stāvot. Ķenguriem ir salīdzinoši maza galva. Kā visiem somaiņiem ķenguru mātītēm uz vēdera ir soma, kurā tiek nēsāts līdzi mazulis.

Uzvedība

Ķenguri var sasniegt ievērojamu ātrumu, lecot uz divām kājām. Pastaigas solis ķenguram ir apmēram 20—25 km/h, bet bēgot īsā distancē tas sasniedz 70 km/h. Distancēs līdz 2 kilometriem, ķengurs var skriet ar ātrumu 40 km/h.[2] Lēciens ir 6—7 metrus garš, bet no paugura uz leju tēviņš var aizlēkt līdz 12 metriem. Augstumā tēviņš bez piepūles var pārlēkt 2,5 m žogu. Aizstāvoties ķengurs sper ar pakaļkājām. Trieciens ir tik spēcīgs, ka tas cilvēkam var salauzt galvaskausu. Ķenguri bieži, bēgot no suņiem un dingo, glābiņu meklē kādā ūdenstilpē. Iebridis līdz krūtīm ūdenī, tas stabili nostājas uz pakaļkājām, atbalstoties pret asti, un gaida vajātāju. Ja dingo tam tuvojas, tad ķengurs to saķer ar priekškājām un slīcina, turot tā galvu zem ūdens tik ilgi, kamēr suns aizrijas ar ūdeni.[3]

Vidējais ķengura dzīves ilgums savvaļā ir 4—6 gadi.[4]